Enerģētiskā nabadzība Latvijā – strukturāla problēma ar augstām izmaksām

Raksta autors: Dr.sc.ing., Agris Kamenders, SIA “Ekodoma”, Enerģētikas un ilgtspējīgas būvniecības eksperts.

Latvijā katra piektā mājsaimniecība atrodas enerģētiskās nabadzības riskā – situācijā, kad par nepieciešamajiem energoresursiem jāmaksā nesamērīgi daudz vai vienkārši trūkst līdzekļu, lai uzturētu pietiekami augstus komforta apstākļus mājokļos. Tas skar ne tikai konkrētās mājsaimniecības, bet ietekmē valsts konkurētspēju un energoapgādes drošību kopumā.

Ņemot vērā Latvijas dzīvojamā fonda zemo energoefektivitāti un atkarību no importēto energoresursu cenām (it sevišķi vietās kur siltumenerģijas tarifs atkarīgas no dabas gāzes cenu izmaiņām) rada augtus riskus ļoti straujām un būtiskām enerģija cenu izmaiņām. Atcerēsimies, ka energoresursu cenu pieaugumu rezultātā, valsts sniegtais atbalsts 2022./2023. gada apkures sezonā centralizētās siltumapgādes, dabasgāzes un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī energoietilpīgajiem komersantiem, izmaksājis ap 484 milj. eiro.* Atskatoties retrospektīvi daudz lietderīgāk būtu bijis šo naudu investēt energoefektivitātē un jaunās ģenerējošās jaudās, kas ļautu aizstāt un diversificēt esošos energoavotus, kas uzlabotu energoapgādes sistēmu un enerģijas gala lietotāju stāvokli ilgtermiņā.

20% mājsaimniecību izdevumus par vērtē kā ļoti apgrūtinošus

Kā rāda statistiskas aptauja tad kopumā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 24% iedzīvotāju. Atbilstoši CSP (Centrālā statistikas pārvalde) datiem 2023. gadā ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu ietekme uz mājsaimniecības finansiālo situāciju tad 18% to vērtē kā ļoti apgrūtinošu un ap 10% vērtē kā pārmērīgu slogu. Un 2023. gadā uzturēt mājokli siltu nevarēja atļauties 8,4 % no visām mājsaimniecībām, ko var uzskatīt enerģētikās nabadzības skartām mājsaimniecības. Riska grupā izteikti dominē vientuļie pensionāri, nepilnas ģimenes un personas ar zemiem ienākumiem lauku reģionos. Tajā pašā laikā tieši šīs grupas dzīvo ēkās ar viszemāko energoefektivitāti, kas vēl vairāk pastiprina problēmu.

Enerģētiskās nabadzības mazināšanai Latvijā galvenokārt tiek izmantoti sociālās politikas atbalsta instrumenti. Tomēr kā norāda B. Boardman, kas ir viena no enerģētikās nabadzības jēdziena pamatlicējām, tad vienu no būtiskākajiem enerģētikas nabadzības cēloņiem bez enerģijas augstajām izmaksām un zemiem ienākumiem ir ēku sliktas tehniskais stāvoklis, sliktie energoefektivitātes rādītāji un nepietiekami kapitālieguldījumi infrastruktūrā, kas ļoti bieži rada situāciju, kad visnabadzīgākie cilvēki dzīvo mājokļos ar zemu energoefektivitāti. Šāda situācija vērojama arī Latvijā, kad mājokļiem ir augstas enerģijas izmaksas, lai arī ļoti bieži tiek uzturēts nepietiekami augsts komforts telpās. Pēdējo piecu gadu laikā tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļai (36,1 %) mājokļu veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi – uzlabota siltumizolācija, logi vai apkures sistēma, liecina CSP 2023. gada iedzīvotāju aptaujas dati.

Nepieciešamības gadījumā pašvaldības iedzīvotājiem var tikt piešķirts atbalsts energoaudita veikšanai, mājokļa pabalsts, kas iekļauj atbalstu arī elektroenerģijas un apkures izmaksu segšanai. Papildus tam noteiktām sociāli grupām valsts sniedz atbalstu elektroenerģijas rēķinu segšanai. Tomēr būtu nepieciešams, lai sociālās politika atbalsts tiktu saistīts ne vien ar izdevumu atlīdzināšanu par enerģiju un citiem komunālajiem resursiem, bet būtu mērķēts uz investīcijām energoefektivitātē, pārejai uz vietējiem energoresursiem un energoapgādes sistēmas drošības paaugstināšanu.

Novecojis dzīvojamais fonds – milzīgs potenciāls un slogs.

Latvijas dzīvojamais fonds joprojām ir viens no energoietilpīgākajiem Eiropā - aptuveni 70% daudzdzīvokļu ēku būvētas līdz 1992. gadam un lielākā daļa no tām nav atjaunotas. Šādu ēku apkures patēriņš vidēji svērtās robežās no 100 līdz 200 kWh/m² gadā, kas ir aptuveni divas līdz trīs reizes vairāk nekā atjaunotām vai jaunām ēkām. Nepietiekamas investīcijas ēku energoefektivitātē un energoapgādes sistēmās rezultējas augstos rēķinos iedzīvotājiem un radot būtiskus zaudējumus valstij energoresursu importa un sociālo subsīdiju formā.

Svarīgs solis ir energoefektivitātes pasākumu un sociālās palīdzības integrēšana. Pašreizējie mājokļa pabalsti un atbalsts elektroenerģijas rēķinu segšanai būtu jāsaskaņo ar atbalsta programmām, kas veicina enerģijas patēriņa samazināšanu, piemēram, mājokļu atjaunošanu vai apkures sistēmu modernizāciju. Vienlaikus, lai veicinātu mērķtiecīgu rīcību, būtu jāizveido valsts līmeņa enerģētiskās nabadzības mazināšanas mērķi, kas iekļauti politikas dokumentos un plānos ar konkrētiem termiņiem un atbildīgajām institūcijām.

Pirms ēkas atjaunošanas

Pēc ēkas atjaunošanas

Būtiska nozīme ir pašvaldību un reģionu lomai – vietējās pašvaldības vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības un var nodrošināt gan atbalsta pasākumu koordināciju, gan palīdzību tehnisko risinājumu ieviešanā. Tāpēc būtu jāstiprina sadarbība starp valsts un pašvaldību līmeni, kā arī jāveicina partnerības ar nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem. Īpaši aktuāli tas ir attiecībā uz mājokļu renovācijas finansēšanu – nepieciešams attīstīt instrumentus, kas ļauj zemu ienākumu mājsaimniecībām piesaistīt investīcijas bez būtiska pašu līdzfinansējuma.

Vienlaicīgi veicot energoapgādes sistēmas uzlabojumus būtiski ir domāt par energoapgādes drošības stiprināšanu. Atjaunojamie energoresursi var būtiski veicināt energoapgādes sistēmas noturību divos veidos. Pirmkārt, tie ļauj samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem, piemēram, dabas gāzes, kuru piegādes krīzes situācijās var būt ierobežotas vai nedrošas. Otrkārt, atjaunojamie risinājumi, piemēram, saules paneļi, biomasas katli, ļauj veidot decentralizētas enerģijas ražošanas sistēmas. Šāda pieeja palielina energoapgādes sistēmas noturību pret ārējiem satricinājumiem – piemēram, ekstremāliem laikapstākļiem vai apzinātiem sabotāžas mēģinājumiem. Tas padara energoapgādi drošāku un elastīgāku gan valsts, gan pašvaldību, gan individuālā līmenī.

Enerģētiskās drošības un nabadzības risināšana nav tikai labklājības vai klimata jautājums – tas ir arī tiešs ieguldījums valsts konkurētspējā. Stiprinot mājsaimniecību energoapgādes sistēmas un pārdomāti modernizējot infrastruktūru, iespējams nodrošināt stabilu un prognozējamu saimniecisko vidi arī mainīgos un grūti prognozējamos apstākļos.

Šī publikācija ir tapusi Eiropas Savienības LIFE programmas projekta REVERTER (Nr. 101076277) ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir samazināt enerģētisko nabadzību Eiropā, risinot mājokļu zemo energoefektivitāti. Tas tiek panākts, izstrādājot un testējot ēku atjaunošanas ceļa kartes, kas paredzētas pamatā mazaizsargāto mājsaimniecību dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī ieviešot Vienas pieturas aģentūras, lai palīdzētu mājsaimniecībām praktiski risināt jautājumus saistībā ar ēku atjaunošanu. Tāpat liels uzsvars tiek likts uz apmācību organizēšanu un informatīvajām kampaņām, lai palielinātu iedzīvotāju izpratni par energoefektivitātes jautājumiem un atbalstītu ēku atjaunošanu.

Projekta ietvaros ir izstrādāta arī digitālā vienas pieturas aģentūra, kurā iespējams pieteikties konsultācijai par ēku atjaunošanu Rīgā un atrast atbildes arī uz citiem jautājumiem saistībā ar ēku atjaunošanu https://renove.lv/.

Par šīs publikācijas saturu ir atbildīgi tikai tās autori, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne jebkura persona, kas rīkojas Komisijas vārdā, nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas izmantošanu.

* https://www.bvkb.gov.lv/lv/jaunums/audzis-iesniegto-parskatu-skaits-par-ieviestajiem-energoefektivitates-uzlabosanas-pasakumiem